Eco Garden konkurss “Dārzs”
Starptautiskām aktivitātēm bagāts “EcoGarden” interešu pulciņa pirmais mācību gada cēliens
31.01.2023. Eco garden
Šajā mācību gadā interešu pulciņš “EcoGarden” iesaistījies starptautiskā e-twinning projektā “School Gardens” (“Skolas dārzi”), tāpēc Jauno gadu sācis ar apsveikumiem no Spānijas, Francijas un Itālijas skolēniem.
Jau vienu semestri par saviem sadarbības partneriem un domubiedriem mēs – Garozas pamatskolas “EcoGarden” pulciņa dalībnieki – saucam skolotājas Rosannu Munozu no Collegio Padre Torres Silva, Marī Avisou no Ècole Primaire Victor Hugo Argentanā Francijā, Siviju Guillemotu un Valerī Dudouitu no Ècole Èlémentaire de Saint-Yvi Francijas Saint-Yvi pilsētiņā, kā arī Mariju Micielli no Scuola Primaria Anna Frank Binasco Itālijā un viņu skolēnus. Tādēļ prieks par jau paveikto, kā arī par saņemtajiem ārzemju draugu apsveikumiem.
No skolotāju viedokļa projekta “School Gardens” mērķis ir pētīt un izzināt, kā darbojas skolas dārzi dažādās Eiropas valstīs. Interesē arī tas, kā zaļais dzīvesveids un dārzkopība kļūst par skolēnu aizraušanos un dzīvesveidu un vai iespējams praktisko dārzkopību integrēt dažādos skolas piedāvātajos mācību priekšmetos. Savukārt no skolēnu viedokļa sasniedzamais rezultāts ir sadarbība ar līdzīgi domājošiem bērniem un jauniešiem citās valstīs, savstarpēja citu kultūru un dabas apstākļu iepazīšana, kā arī kopīga angļu valodas mācīšanās līdztekus kārtējiem darbiņiem dārzā.
Projekta “School Gardens” rezultāts būs kopīgi izveidots dārza darbu un sezonālo dārzeņu, augļu kalendārs Latvijā, Francijā, Itālijā un Spānijā, augļu, dārzeņu, ārstniecības kultūraugu un garšaugu augšanas apstākļu salīdzināšana Eiropas ziemeļu un dienvidu daļā, kā arī kopīgas dārza pasakas rakstīšana ar pašu katras valsts izdomātajiem un vizuāli iedzīvinātajiem logotipu varoņiem, kuri kopā piedalīsies un vēlreiz izdzīvos visas šā mācību gada projekta aktivitātes.
Gads mūsu skolas dārziņā sākās ar savu īsu pieteikumu rakstīšanu angliski un foto nosūtīšanu kopīgā “Padlet” virtuālajā “sienā”, kā arī ar dārzeņu un kultūraugu lapu, augļu un ziedu ktrāsu pētniecību.
Lai krāsas labāk iepazītu dabā, vispirms izpētījām iekšējo varavīksni katrs sevī. Kad dalījāmies ar savām individuāli izpildītajām skolotājas Rosannas darba lapām projekta Whatsapp grupā un “e-twinning” vietnē “twinspace”, rezultāts bija negaidīti interesants. Mūsu skolēnu varavīksnēs ādas krāsas josliņās dominēja rozā toņi, savukārt Francijas un Spānijas varavīksnēs bija arī tumši brūnie un melnīgsnējie toņi. Mīļākā dārzeņa, augļa un mīļākās krāsas josliņas gan dienvideiropas skolēnu darbos bija tikpat raibas kā Latvijas skolēnu varavīksnēs.
Kopīgi ar franču, spāņu un itāliešu skolēniem nolēmām mācīties dārzeņu un augļu nosaukumus angliski, veidojot uzdevumus un pildot tos Eiropas programmēšanas nedēļas pasākumu ietvaros. Vienlaicīgi visās skolās izpildījām ciparu šifra dārzeņu un augļu atkodēšanas darba lapu, kā arī izspēlējām robotu programmēšanas spēli bez datora, no augļu un dārzeņu gabaliņiem “programmējot” visu projektā iesaistīto dalībvalstu karogus.
Eiropas programmēšanas nedēļas noslēgumā mēs, viasa projektā iesaistītās skolotājas, katra saņēmām Eiropas programmēšanas nedēļas skolotāja sertifikātus.
Pavisam nemanot, pienāca laiks mūsu projekta nākamajai aktivitātei – zīmēt projekta logo ar varoņiem, kuri varētu tikt iedzīvināti mūsu projekta dārza pasakā. Interešu pulciņā un visā skolā Mārtiņdienas tirgus laikā veicām balsošanu par labāko mūsu projekta logo varoni.
No mūsu skolas interešu pulciņa “Ecogarden” balsojumā visvairāk balsu saņēma Zanes Šolcas-Ulmanes veidotais oranžais Misters Ūsainis Kraukšķis, bet visas skolas balsojumā pirmo vietu ieguva Enijas Semerovas slieciņa Miss Rozija Lokanā. Francijas un Spānijas labākie logotipu varoņi bija no dabas materiāliem veidota dārza laumiņa Nr.9, Misters burkāns un zaļā vabole, bet no Itālijas’- baltā trusene Bjanka. Interesanti gan, kā viņi visi kopā sadzīvos mūsu izdomātajā dārza pasakā.
Garozas pamatskolas varoņi dārza pasakai:
Enijas Semerovas slieciņa Mis Rozija Lokanā un Zanes Šolcas- Ulmanes Misters Ūsainis Kraukšķis
Līdztekus dažādiem dārza eksperimentiem daudz stāstām un fotografējam tradīcijas katrs savā valstī un skolā. Oktobra beigās ar itāliešu skolu apmainījāmies ar Helovīna dienas apsveikuma foto. Mārtiņos mēs ārzemju kolēģiem nosūtījām foto ar gaiļu dekorācijām mūsu skolas gaitenī un dažus fotouzņēmumus no mūsu dalības Mārtiņdienas tirdziņā. Paskaidrojām, ka pēc Mārtiņiem mums iestājas tumšais laiks un senāk šajā dienā tika upurēts gaismas simbols gailis, tāpēc ļoti šaubāmies, ka mums uz palodzes rudens tumšajā laikā un ziemā labi augs dārzeņi. No itāliešu skolotājas atbildē saņēmām foto ar viņu skolas vistu, gan ar piebildi, ka upurēt nedrīkst, jo tā esot visas skolas mīlule.
Novembrī padalījāmies ar sava gājiena bildēm uz Vareļu pieminekli. No ārzemju kolēģiem uzzinājām gan par tradicionālo Eiropas programmēšanas nedēļu franču un spāņu skolās, gan par meža nedēļas pasākumiem visās Dienvideiropas skolās, par maratonu pret vēzi franču skolās un dienu pret vardarbību Spānijā.
Kamēr franču skolēni veidoja meža koku lapu noteicēju, bet spāņu skolēni pētīja auga dzīves ciklu oktobra sākumā , mēs jau veicām eksperimentu “Lapu hromatogrāfija ”, lai ‘noķertu aiz astes’ tās vielas, kas lapas augiem padara spilgti za;las, tumši sarkanas, oranžas un dzeltenas.
No Spānijas un Francijas oktobra vidū saņēmām ieteikumu tomēr papētīt, kas mums Latvijā vēlā rudenī aug uz palodzes. Izrādījās, līdz novembra vidum uz palodzes veiksmīgi varam audzēt lociņus no sīpoliem, sakņu pētersīļus ( arī decembrī) , bet līdz novembra vidum – arī baziliku un rozmarīnu.
Decembrī no Francijas skolotājas saņēmām ieteikumu pamēģināt no otrreiz pārstrādātā papīra darināt sēklu ripiņas, ar kurām mēs varētu apmainīties. Redzēsim, vai mūsu sēkliņas – kumelīte, kliņģerīte,ārstniecības gurķene un kumelīte dienvidu zemēs, kur vairāk gaismas, dīgs labāk. Decembrī kopīgi ar saviem draugiem tikāmies Google Meet vidē, klausījāmies un dziedājām Ziemassvētku dziesmas.
Spāņu, franču un itāliešu skolēni decembrī ar lapām, koku mizām un skaidām savas mulčē dobes, lai saglabātu zemes auglīgo virskārtu ziemas sausajos, vējainajos mēnešos, mēs tajā laikā savā dārziņā cēlām snigavīru, bet tagad janvārī nesam sniegu siltumnīcā, lai pasargātu zemi no izkalšanas. Spāņiem, itāliešiem un francūžiem mūsu sniegs ir brīnums.. “ Cik skaisti!” raksta spānu un itāliešu skolotājas, “Mūsu pilsētiņā nekad ziemā sniega nav bijis.”
Rakstu sagatavoja,
EcoGarden pulciņa vadītāja,
Liene Brēdiķe